Simtgades vides objekta (objektu grupas) alejā pie Latvijas Nacionālā teātra atklātais skiču konkurss. 2018   Konkursa organizētājs: Rīgas domes Īpašuma departaments Autori: Tēlniece Olga Šilova un SIA “CORE PTOJEKTS”                                                Apbalvojums: Veicināšanas prēmija Koncepcija 1918. gada 18 novembrī Latvijas valsts iziet uz politiskās skatuvi. To simbolizē kompozīcija ar sievietes tēlu, ko tautā sauc par Mildu. Tās sejas profils redzams uz sudraba piecu latu monētas un pašreizējās eiro monētas. No tautumeitas tikumības…

Konkursu rīko: Ventspils pilsētas P/i “Izglītības pārvalde”  sadarbībā ar Domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļu un P/i “Komunālā pārvalde”. Apbalvojums: Veicināšanas prēmija.    

Konkursa organizētājs: Jūrmalas pilsētas dome Autori: Tēlniece Olga Šilova un arhitekte Marta Ceriņa Kotello.  Apbalvojums:  darba pasūtījums                                            “Uz gara augstumiem” Vides objekts – Aspazijas skulptūra – atradīsies Dubultos, Aspazijas ielas sākumā, kāpās, iepretī Aspazijas mājai. Gleznainais Aspazijas ielas sākums izceļas ar īpašu skatu uz jūru un arī uz māju, kurā dzīvojusi dzejniece. Šī vieta kāpās ir labi saredzama arī no Aspazijas mājas ziemeļu verandas loga. Cilvēkiem, kas pastaigāsies gar…

Metu konkurss „Vides objekts/skulptūra Latvijas simtgadei veltītā labiekārtotā laukumā Dobeles pilsētas centrā” 2017. KONKURSA ORGANIZĒTĀJS : Dobeles novada pašvaldība AUTORI : tēlniece Olga Šilova ALPS ainavu projektēšanas darbnīca ainavu arhitektes Evita Zavadska un Helēna Gūtmane pilsētplānotājs Marc Geldof Vizualizācijas: Luīze Elizabete Rukšāne KONKURSA REZULTĀTS : Veicināšanas balva KONCEPCIJA Tautu meitas profils uz pirmskara sudraba piecu latu monētas kļuva par nacionālas valūtas simbolu, kurš iemieso tautas mīlestību pret Dzimteni, vienotību un…

Tēlniece: Olga Šilova

Arhitekts: SIA Uģis Šēnbergs.

Apbalvojums: Veicināšanas prēmija.

Konkursu izsludināja: Rīgas Austrumu izpilddirekcija.
OBJEKTA KONCEPTUĀLĀ IDEJA.
Piešķirt Maskavas dārzam jaunu zīmolu —«Bite uz krievu lakata», kā tēlaina līdzdarbošanās metafora, mācoties no bišu saimes, kas simbolizē nepiesārņotu dabu…

Metu konkursu organizēja SIA „Dzintaru koncertzāle”
Tēlniece un koncepcijas autore: Olga Šilova
Apbalvojums: veicināšanas prēmija

Atklātais ideju konkurss Alberta laukuma attīstības koncepcija un Abrahama Kunces piemiņas vieta Rīgā, Alberta laukumā. 2015.
Konkursu izsludināja AS „Latvijas balzams” un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
Projekts tapa sadarbība ar SIA „CORE projekts”.

Jubilejas zīme „Jelgava – 750” iecerēta ka skulpturāls objekts – „Pilsētas atslēga”. Katrai pilsētai ir sava atslēga, ka metaforiskais identitātes simbols ar neatkārtojumu piekļūšanas kodu. Jelgavas „Pilsētas atslēga” veltīta pilsētas dibināšanās nozīmīgam vēsturiskam faktam, kad 1265 gadā Livonijas ordeņa komtura koka pils tika uzcelts uz Garas salas Lielupē un kļuva par pilsētas sakumu.

Vides objekts Vārnu ielas republika risināts ka skulpturāla figurāla kompozīcija, kura attēlo romāna varoņus pastaigājoties pa skvēru, ka tas būtu mājas pagalms vai iela. Četras bērnu bronzas veidojumi iezīme…

Kompozīcijas iekšējā dinamika balstās uz 2 elementu masu attiecībām. Kontrasts starp kantaino, monumentālo dzejnieka figūru un aizkustinošo Ezīša ķermenīti ir raksturīgs dzejnieka daiļradei, kur patoss un patriotisms sadzīvo ar liriku un bērnu pasakām…

Zirga tēls – universāls, saprotams, atpazīstams un bez šaubām pozitīvs.
Zirgs simbolizē godīgumu, gudrību, draudzību un darba mīlestību.
Statiskais kompozīcijas risinājums akcentē dzīvnieka mierpilno un pašlepno garastāvokli. Kompozīcijā dominējošais vertikālais ritms…

Skulptūra Baltā Cielava veidota reālistiskā stilā, maksimāli pietuvināta īsta putna izskatam.
Iecerētais efekts – mirkļa apstādināšana – panākts ar gandrīz hiperreālistisku veidojuma stilizāciju un nepiespiestu skulptūras izvietojumu uz granīta baseina malas.

Svaigums, tīrums, dzidrums – asociācijas kas izsauc brīnišķīga dabas parādība – rasa.

Gaiši pelēki pulēti granīta laukakmeņi brīvi izvietoti uz 1,5 m augsta betona paugura virsmas, veido strūklakas kompozīciju. Ūdens strūklas virs granīta pilieniem veido mirdzošus kupolus, atkārtojot…

Piemineklis Mārim Liepām iecerēts ka tradicionāla kompozīcija – bronzas veidojums uz granīta postamenta. Pieminekļa mākslinieciskā valoda, līdzīgi klasiskā baleta valodai, balstās uz neparejošo vērtību kvalitātēm: tēlainība, izteiksmība, formu harmonija, ritmu līdzsvarotība, meistarība…

Hercogam Jēkabam veltīts vides objekts iecerēts ka figurāla skulptūra – brīnumainais vēstures atdzīvināts eksponāts. Tēlniecības valodā risināts psiholoģiskais portrets atklāj Hercoga Jēkaba daudzšķautnaino raksturu kā personiskā, tā arī vēsturiskā kontekstā…

Alumīnija Varde – jautra un viesmīlīga ar plašu smaidu un atplestām rokām sagaida Reņķa dārza apmeklētājus celiņu krustojumā, netālu no dīķa krasta. Dabā sastapta varde – nepiesārņotas ekoloģiskas vides apliecinājums. Bērniem patīk vardes ķert, pētīt un…

Leste (tulkojot no līvu valodas bute) – jūras piekrastē dzīvojošo līvu iztikas avots, ikdienas un svētku neatņemams elements, simboliska saite ar jūru un zvejniecību. Strūklakas tektoniskā risinājumā svarīga loma atvēlēta līvu īpašuma zīmju motīvam…

Konkursu izsludināja Ventspils pilsētas dome. Arh. birojs POSTFORM PROJEKTS RĪGA Skūpsts   Tehniskais apraksts Izmērs – 2 X 2 X 3 m Materiāls – alumīnijs Tehnika – lējums Virsmas platība – 14m2 Svars – apt. 800 kg Virsmas apstrāde – slīpēta, lakota Krāsojums – divkomponentu poliuretāna emālija Izgatavošanas laiks – 10 mēneši

Konkursu organizēja Preiļu pilsētas dome. Apbalvojums: Otra premija Projektēšanas birojs. ARHIS No gaišā metāla darināts obelisks simbolizē neuzvaramu cīņas garu par dzimtenes neatkarību, ticību brīvai Latvijai. Obeliska deformētās plāksnes piešķir piemineklim dramatisku noskaņu. Dinamiskās līnijas asociējas ar stilizētu saules staru vai uguns liesmu. Granīta akmeņi ar iekaltajiem veltījuma uzrakstiem brīvi izvietoti pieminekļa laukumā. Savā ģeometriskā formā tie sasaucas ar obeliska skaldītām plāksnēm. Kā vēsturisko notikumu atspulgi uz tiem iemūžināti svarīgākie…

Projekta teorētiskā koncepcija: Izplatoties telpā, iecerētais ansamblis gūst iespēju atklāt latviešu tautas pretestības kustības tēmu un K.Čakstes personības traktējumu no dažādiem skatu punktiem kā telpiskajā tā arī idejiskajā nozīmē. Parādās laika dimensija, kuru pastiprina koku alejas līnārais virziens.

Konkursu organizēja Liepājas pilsētas dome. Apbalvojums: pirmā prēmija Konkursā piedalījos ar arhitektu Robertu Riekstiņu.             Koncepcija Objekts Smilšu pulkstenis risināts kā vitrīna, kurā atrodas no dzintara veidota skulptūra. Projekta metaforiskais simbolisms iekodēts objekta praktiskajā uzdevumā – eksponēt, sargāt, saglabāt un respektēt katru dzintara gabaliņu ko liepājnieki ziedoja savai pilsētai. Vitrīnas perfektums un formas minimālisms izceļ galveno vērtību – dzintaru un tā leģendu.

Konkursu organizēja Ventspils pilsētas dome. Koncepcija. Mezgls – vārds ar plašu simbolisku jēgu. Šo vārdu izmanto apzīmējot kādas nozares sistēmu, piemēram: dzelzceļa mezgls, sakaru mezgls, tirdzniecības mezgls u.t.t. Jūrniecībā ar mezgliem mēra kuģa ātrumu. Mezglu kalendārs fiksē svarīgākos, laimīgākos notikumus dzīvē. Mezglam ir maģiska spēja koncentrēt enerģiju, to transformēt un dozēt. Mezgls uz auklas – mērīšanas ierīce. No viena mezgla līdz otram, kā no vienas pilsētas līdz otrai.

Konkursu izsludināja Latvijas Kultūras fonds.

Konkursu organizēja Rīgas dome. Ain. arh. Māris Petersons. Arhitektu birojs SIA POSTFORM PROJEKTS RĪGA Koncepcija. Sekunde ( simbols s ) standarta laika pamatmērvienība. No sekundēm veidojas minūtes, stundas, dienas, nedēļas, gadi u.t.t. Mirkļa mērogs katram indivīdam ir savādāks un katrs atsevišķs brīdis ir neatkārtojams, neapstrīdams. Piedāvātā abstraktā kompozīcija simbolizē nepārtrauktu eksistences plūdumu. Lakoniski ģeometriskajā formā iekodēta laika sajuta. Konusa un apakšējā cilindra savienojuma punkts – robeža starp pagātni un nākotni.…

Konkursu organizēja Ventspils pilsētas dome. Arh. Jānis Kozlovskis Koncepcija. Bronzas strūklaka „Pumpurs” dekoratīva un funkcionāla, simbolizē attīstību, izaugsme, radošu enerģiju. Skulptūras forma rada pabeigtības iespaidu. Viļņveidīgas horizontālas līnijas bagātina monolīto formu . Faktūra – jutekliska un silta. Bronzas patina tumša vai zaļa. Strūklakai paredzēti 3 darbības režīmi: 1. Režīmā ūdens tiek izsmidzināts lokveidā ar vienmērīgu pārspiedienu , radot lodveida ūdens pilienu mākoni, kas papildināts ar horizontāli izmestām strūklām; 2. Režīmā…

Konkursu organizēja Rīgas dome. Apbalvojums: otra prēmija Objekts ‘’Kamols” Strūklaka ‘’Ūdens stabs” Strūklaka ‘’Piena ceļš’’ Strūklaka ’’Pumpurs’’

Apbalvojums: veicināšanas prēmija Sadarbība ar arhitektu Uģi Šenbergu.