• LV
  • EN
  • ,,Mākslinieciski augstvērtīga un Jūrmalas valstspilsētas Ķemeru apkaimes kultūrvēsturiskās identitātes popularizējoša vides objekta “Ķemeru Anniņa” izveide”

    ,,Mākslinieciski augstvērtīga un Jūrmalas valstspilsētas Ķemeru apkaimes kultūrvēsturiskās identitātes popularizējoša vides objekta “Ķemeru Anniņa”  izveide”

    Konkursā piedalījos kā SIA “Sculptor LV”Sadarbība ar arhitekti Kristīne Pudiste SIA ‘’ARHIDOSE”Konkursu rīko Jūrmalas pilsētas domeApbalvojums Otrā vieta ĶEMERU ANNIŅA Ķemeru Anniņas figūra, veidota bronzā, pilnā augumā ar pītu ziedu vainagu uz galvas. Figūra iecerēta kā tikumības un sirdsskaidrības simbols – kompakts, blīvs, strukturēts tēls. Viņa skarbajā un vienlaikus trauslajā augumā savienojas kā sievišķs maigums, tā ari asums un striktums. Meitene, par kuru sapņo strēlnieks, izstaro lepnumu un spēku. Skulptūra risināta tradicionālos…

    Meta izstrāde “Labiekārtota laukuma “Cilvēki pie jūras” izveide” pie Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāles Kaltenes kluba teritorijā. 2019

    Meta izstrāde “Labiekārtota laukuma “Cilvēki pie jūras” izveide” pie Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāles Kaltenes kluba teritorijā. 2019

    Sadarbība ar arhitektiem Kristīne Obodovu, Jāni Bērziņu, Valentīnu ČiplikuKonkursu rīko Rojas pilsētas dome.Apbalvojums Pirmā vieta SKULPTŪRA „LIELĀ ZIVS” „Lielā zivs” ir mākslas darbs ar pozitīvu vēstījumu, savdabīgu autora rokrakstu un harizmātisku siluetu. Tas lieliski ierakstās teritorijā pie Kaltenes kluba ēkas. Objekts ir veltījums Kaltenes cilvēkiem, kuru dzīve saistīta ar jūru un zvejniecību cauri gadu simtiem. Zvejnieku vispārinātajos tēlos var saskatīt kā seno lībiešu vīrus, tā ari zvejniekus no neseniem laikiem…

    ,,Mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveide Jūrmalā” 2019.

    ,,Mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveide Jūrmalā” 2019.

    Sadarbība ar arh. Kristīne Obodovu SIA ‘’ARHIDOSE”Konkursu rīko Jūrmalas pilsētas dome.Apbalvojums: trešā vieta KONCEPTUĀLĀS IDEJAS APRAKSTS Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā, Lai mani pušķoja ar ievu ziediem. Lai mani pušķoja ar ievu ziediem, Ar ievu ziediem, ar ozoliņiem. Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā, Lai mana balstiņa skanēja tālu. Lai mana balstiņa skanēja tālu, Pār pļavām, pār norām, pār mežu galiem. Pār pļavām, pār norām, pār mežu galiem Lai manā balstiņā klausījās tautas.…

    Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā. 2018

    Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā. 2018

    Tēlniece un koncepcijas autore: Olga Šilova Videofilmas autore: Alise Sondōre Koncepcija „Mani fascinēja tautumeitas profils uz pirmskara sudraba piecu latu monētas. Monētas maģiskais spēks un tās  plastiska, kā arī vēsturiskais konteksts iedvesmoja uz ilggadēju radošo projektu, kas aizsākās 2009. gadā un skatītājiem tika prezentēts Latvijas Valsts neatkarības 100 gadu jubilejā personālizstādē „Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā”   Sudraba piecu latu monēta kļuva par Latvijas neatkarības simbolu un tās vizuālais tēls, ko…

    Simtgades vides objekta alejā pie Latvijas Nacionālā teātra skiču konkurss. 2018.

    Simtgades vides objekta alejā pie Latvijas Nacionālā teātra skiču konkurss. 2018.

    Simtgades vides objekta (objektu grupas) alejā pie Latvijas Nacionālā teātra atklātais skiču konkurss. 2018   Konkursa organizētājs: Rīgas domes Īpašuma departaments Autori: Tēlniece Olga Šilova un SIA “CORE PTOJEKTS”                                                Apbalvojums: Veicināšanas prēmija Koncepcija 1918. gada 18 novembrī Latvijas valsts iziet uz politiskās skatuvi. To simbolizē kompozīcija ar sievietes tēlu, ko tautā sauc par Mildu. Tās sejas profils redzams uz sudraba piecu latu monētas un pašreizējās eiro monētas. No tautumeitas tikumības…

    Projektu konkurss „Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei”. 2017.

    Projektu konkurss „Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei”. 2017.

    Konkursa organizētājs: Jūrmalas pilsētas dome Autori: Tēlniece Olga Šilova un arhitekte Marta Kotello.                                             Devīze: Uz gara augstumiem Aspazijas iela Vides objekts – Aspazija kāpās – atradīsies Dubultos, Aspazijas ielas sākumā, kāpās, iepretī Aspazijas mājai. Gleznainais Aspazijas ielas sākums izceļas ar īpašu skatu uz jūru un arī uz māju, kurā…

    „Vides objekts/skulptūra Latvijas simtgadei veltītā labiekārtotā laukumā Dobeles pilsētas centrā” 2017.

    „Vides objekts/skulptūra Latvijas simtgadei veltītā labiekārtotā laukumā Dobeles pilsētas centrā” 2017.

    Metu konkurss „Vides objekts/skulptūra Latvijas simtgadei veltītā labiekārtotā laukumā Dobeles pilsētas centrā” 2017. KONKURSA ORGANIZĒTĀJS : Dobeles novada pašvaldība AUTORI : tēlniece Olga Šilova ALPS ainavu projektēšanas darbnīca ainavu arhitektes Evita Zavadska un Helēna Gūtmane pilsētplānotājs Marc Geldof Vizualizācijas: Luīze Elizabete Rukšāne KONKURSA REZULTĀTS : Veicināšanas balva KONCEPCIJA Tautu meitas profils uz pirmskara sudraba piecu latu monētas kļuva par nacionālas valūtas simbolu, kurš iemieso tautas mīlestību pret Dzimteni, vienotību un…

    Maskavas dārza revitalizācija. Rīga. 2016.

    Maskavas dārza revitalizācija. Rīga. 2016.

    Tēlniece: Olga Šilova

    Arhitekts: SIA Uģis Šēnbergs.

    Apbalvojums: Veicināšanas prēmija.

    Konkursu izsludināja: Rīgas Austrumu izpilddirekcija.
    OBJEKTA KONCEPTUĀLĀ IDEJA.
    Piešķirt Maskavas dārzam jaunu zīmolu —«Bite uz krievu lakata», kā tēlaina līdzdarbošanās metafora, mācoties no bišu saimes, kas simbolizē nepiesārņotu dabu…

    Sapņu kalendārs 2012.

    Sapņu kalendārs 2012.

    Tēlniece un koncepcijas autore: Olga Šilova Fotogrāfi: Jānis Deinats, Aigars Altenbergs Grafika: Viesturs Staņislavskis Koncepcija Sievietes tēls kā popkultūras neatņemams elements nes sevī virkni asociāciju: laikmets, vide, stils, vēsturiski notikumi. Izstādes koncepcija paredz pretēju principu. Šoreiz identitātes meklējuma jautajums attiecas uz pilsētas vidi, bet sieviešu tēli piešķir pieļautajām fantāzijām antropomorfu formu. Dažādu laikmetu un kultūru skaistuma ideāli – Amelia Earhart, Milosas Venēra, Ļubova Orlova, Afrodīte, Princese Diāna, Parvati, Pamela Anderson,…

    Sapņu kalendārs 2011.

    Sapņu kalendārs 2011.

    Starptautiskais tirgus konstruē sievietes identitāti, lai izmantotu to kā patēriņa uzmanības elementu. Identitātes tiek pārdotas kopā ar produktiem – apģērbu, dzīves stilu, dizainu, sapņiem par skaistu dzīvi. Sieviete ir ideāla patērētāja un ar apbrīnojamu centību velta milzīgu enerģiju, lai spēlētu lomas, kuras sabiedrība un viņa pati pazīst…

    Jubilejas zīme „Jelgava – 750”. 2014.

    Jubilejas zīme „Jelgava – 750”. 2014.

    Jubilejas zīme „Jelgava – 750” iecerēta ka skulpturāls objekts – „Pilsētas atslēga”. Katrai pilsētai ir sava atslēga, ka metaforiskais identitātes simbols ar neatkārtojumu piekļūšanas kodu. Jelgavas „Pilsētas atslēga” veltīta pilsētas dibināšanās nozīmīgam vēsturiskam faktam, kad 1265 gadā Livonijas ordeņa komtura koka pils tika uzcelts uz Garas salas Lielupē un kļuva par pilsētas sakumu.

    Baltā Cielava. 2013.

    Baltā Cielava. 2013.

    Skulptūra Baltā Cielava veidota reālistiskā stilā, maksimāli pietuvināta īsta putna izskatam.
    Iecerētais efekts – mirkļa apstādināšana – panākts ar gandrīz hiperreālistisku veidojuma stilizāciju un nepiespiestu skulptūras izvietojumu uz granīta baseina malas.

    Piemineklis Mārim Liepam. 2011.

    Piemineklis Mārim Liepam. 2011.

    Piemineklis Mārim Liepām iecerēts ka tradicionāla kompozīcija – bronzas veidojums uz granīta postamenta. Pieminekļa mākslinieciskā valoda, līdzīgi klasiskā baleta valodai, balstās uz neparejošo vērtību kvalitātēm: tēlainība, izteiksmība, formu harmonija, ritmu līdzsvarotība, meistarība…

    Hercogs Jēkabs. 2010.

    Hercogs Jēkabs. 2010.

    Hercogam Jēkabam veltīts vides objekts iecerēts ka figurāla skulptūra – brīnumainais vēstures atdzīvināts eksponāts. Tēlniecības valodā risināts psiholoģiskais portrets atklāj Hercoga Jēkaba daudzšķautnaino raksturu kā personiskā, tā arī vēsturiskā kontekstā…

    „Centrālais telpiskais akcents” skvērā Raiņa un Ģertrūdes ielu stūrī, Raiņa ielā 10, Ventspilī. 2006.

    „Centrālais telpiskais akcents” skvērā Raiņa un Ģertrūdes ielu stūrī, Raiņa ielā 10, Ventspilī. 2006.

    Konkursu izsludināja Ventspils pilsētas dome. Arh. birojs POSTFORM PROJEKTS RĪGA Skūpsts   Tehniskais apraksts Izmērs – 2 X 2 X 3 m Materiāls – alumīnijs Tehnika – lējums Virsmas platība – 14m2 Svars – apt. 800 kg Virsmas apstrāde – slīpēta, lakota Krāsojums – divkomponentu poliuretāna emālija Izgatavošanas laiks – 10 mēneši

    Brīvības cīņu piemineklis Preiļos. 2005.

    Brīvības cīņu piemineklis Preiļos. 2005.

    Konkursu organizēja Preiļu pilsētas dome. Apbalvojums: Otra premija Projektēšanas birojs. ARHIS No gaišā metāla darināts obelisks simbolizē neuzvaramu cīņas garu par dzimtenes neatkarību, ticību brīvai Latvijai. Obeliska deformētās plāksnes piešķir piemineklim dramatisku noskaņu. Dinamiskās līnijas asociējas ar stilizētu saules staru vai uguns liesmu. Granīta akmeņi ar iekaltajiem veltījuma uzrakstiem brīvi izvietoti pieminekļa laukumā. Savā ģeometriskā formā tie sasaucas ar obeliska skaldītām plāksnēm. Kā vēsturisko notikumu atspulgi uz tiem iemūžināti svarīgākie…

    Vides dizaina objekts „Dzintaru pulkstenis” Liepājā, Vecās ostmalas promenādē. 2003.

    Vides dizaina objekts „Dzintaru pulkstenis” Liepājā, Vecās ostmalas promenādē. 2003.

    Konkursu organizēja Liepājas pilsētas dome. Apbalvojums: pirmā prēmija Konkursā piedalījos ar arhitektu Robertu Riekstiņu.             Koncepcija Objekts Smilšu pulkstenis risināts kā vitrīna, kurā atrodas no dzintara veidota skulptūra. Projekta metaforiskais simbolisms iekodēts objekta praktiskajā uzdevumā – eksponēt, sargāt, saglabāt un respektēt katru dzintara gabaliņu ko liepājnieki ziedoja savai pilsētai. Vitrīnas perfektums un formas minimālisms izceļ galveno vērtību – dzintaru un tā leģendu.

    Robežzīme uz ceļa Rīga – Ventspils un Liepāja – Ventspils. 2000.

    Robežzīme uz ceļa Rīga – Ventspils un Liepāja – Ventspils. 2000.

    Konkursu organizēja Ventspils pilsētas dome. Koncepcija. Mezgls – vārds ar plašu simbolisku jēgu. Šo vārdu izmanto apzīmējot kādas nozares sistēmu, piemēram: dzelzceļa mezgls, sakaru mezgls, tirdzniecības mezgls u.t.t. Jūrniecībā ar mezgliem mēra kuģa ātrumu. Mezglu kalendārs fiksē svarīgākos, laimīgākos notikumus dzīvē. Mezglam ir maģiska spēja koncentrēt enerģiju, to transformēt un dozēt. Mezgls uz auklas – mērīšanas ierīce. No viena mezgla līdz otram, kā no vienas pilsētas līdz otrai.

    Vides objekts Rīga-800. 1999.

    Vides objekts Rīga-800. 1999.

    Konkursu organizēja Rīgas dome. Ain. arh. Māris Petersons. Arhitektu birojs SIA POSTFORM PROJEKTS RĪGA Koncepcija. Sekunde ( simbols s ) standarta laika pamatmērvienība. No sekundēm veidojas minūtes, stundas, dienas, nedēļas, gadi u.t.t. Mirkļa mērogs katram indivīdam ir savādāks un katrs atsevišķs brīdis ir neatkārtojams, neapstrīdams. Piedāvātā abstraktā kompozīcija simbolizē nepārtrauktu eksistences plūdumu. Lakoniski ģeometriskajā formā iekodēta laika sajuta. Konusa un apakšējā cilindra savienojuma punkts – robeža starp pagātni un nākotni.…

    Strūklaka Talsu, Tārgales un lidotāju ielu krustojumā, Ventspilī. 1999.

    Strūklaka Talsu, Tārgales un lidotāju ielu krustojumā, Ventspilī. 1999.

    Konkursu organizēja Ventspils pilsētas dome.Arh. Jānis KozlovskisKoncepcija.Bronzas strūklaka „Pumpurs” dekoratīva un funkcionāla, simbolizē attīstību, izaugsme, radošu enerģiju.Skulptūras forma rada pabeigtības iespaidu. Viļņveidīgas horizontālas līnijas bagātina monolīto formu . Faktūra – jutekliska un silta. Bronzas patina tumša vai zaļa.Strūklakai paredzēti 3 darbības režīmi:1. Režīmā ūdens tiek izsmidzināts lokveidā ar vienmērīgu pārspiedienu , radot lodveida ūdens pilienu mākoni, kas papildināts ar horizontāli izmestām strūklām;2. Režīmā ūdens tiek padots pa cauruli „pumpura” augšējā…

    Projekts Bučotāji

    Projekts Bučotāji

    Koncepcija paredz objekta eksponēšanas laikā aktīvu skatītāju līdzdalību objekta vizuālajā papildinājumā. Publika tiek aicināta rakstīt uz objekta virsmas savas emocionālās replikas. Izteiksmīgākie vēstījumi un grafiskie elementi ar gravēšanas metodi tiks iemūžināti skulptūras metāla virsmā. „Mākslas darbs un viss projekts iecerēts, kā eksperimentāls un sabiedriski dziļi interaktīvs mākslas radīšanas akts. Nenoliedzami, ka savā būtībā šī kultūras pētnieciskā akcija ir provokatīva, bet tieši sabiedrības provocēšana uz līdzdalību dotajā mākslas projektā ir noteicoša.’’…