Tēlniece un koncepcijas autore: Olga Šilova
Videofilmas autore: Alise Sondōre
Koncepcija
„Mani fascinēja tautumeitas profils uz pirmskara sudraba piecu latu monētas. Monētas maģiskais spēks un tās plastiska, kā arī vēsturiskais konteksts iedvesmoja uz ilggadēju radošo projektu, kas aizsākās 2009. gadā un skatītājiem tika prezentēts Latvijas Valsts neatkarības 100 gadu jubilejā personālizstādē „Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā”
Sudraba piecu latu monēta kļuva par Latvijas neatkarības simbolu un tās vizuālais tēls, ko tautā sauc par Mildu, asociējas ar Latvijas brīvvalsti.
Gadiem ejot, Mildas tēla semantika mainījās līdzi Latvijas vēsturei, simbols ieguva jaunu spēku, kļuva dziļāks un sīkstāks. Monētu glabāja kā talismanu, nododamu no paaudzes paaudzei. No tautumeitas tikumības un sirdsskaidrības simbola, līdz mūsdienu Latvijas Valsts identitātes zīmei – ceļš, kuru gāja Milda līdzi Latvijas liktenim.
Veidojot monētas portretu kā apaļskulptūru, realizēju vēlmi redzēt Latvijas simbolu sejā. Tas ir pētījums, kura rezultātā var ieraudzīt tautumeitas vaibstus pretskatā, „ieskatīties viņai acīs” – smalks konceptuāls žests ar vairākām uztveres dimensijām,”
OLGA ŠILOVA, 2018.
Projekta realizācija 2009 – 2018
2009.g. Latvijas Bankas organizētajā jubilejas monētas aversa un reversa grafiskā risinājuma izstrādes konkursā piedāvājums.
2013.g. Skats no izstādes Ls 20 Nacionālās valūtas mākslas gadi.
2014.g. Mildas biste. Bronza, sarkankoks 38x21x12 cm. Latvijas Banka, Rīga, Latvija
2014.g. Skats no izstādes Naudas dizains. Pin kods. Latgales vēstniecībā GORS, Rēzekne, Latvija
2014.g.- 2015.g. Mildas figūras pilnā augumā vietošana plastilīnā.
2017.g. Skats no izstādes Hiperreālisms. LNMM izstāžu zāle Arsenāls, Rīga, Latvija.
2017.g. Bronzas Milda . Bronza, 90,5x34x24,5 cm
2016.g. Sieviete no sudraba pieclatnieka. Ģipša modelis 68x57x45 cm.
2018.g. Sieviete no sudraba pieclatnieka, 2018. Alumīnijs, 68x57x45cm
‘’Pati māksliniece savu darbu traktē kā pētījumu, konceptuālu žestu ar vairākām uztveres dimensijām. Tomēr būtiski, ka tas ir radies un īstenojies, primāri risinot tīri mākslinieciskas, plastiskas problēmas, – viens un tas pats tēls jārada kā cilnis dažādos rakursos vai apaļskulptūra granītā, bronzā, alumīnijā un poliuretānā. Akadēmiski vēl sarežģītāku uzdevumu padara fakts, ka modelis ir alegorija, tātad konstrukcija, nevis dzīva būtne, tomēr arī tam nenoliedzami piemīt emocionalitāte – kultūras atmiņas emocionalitāte.’’
AIGA DZALBE
“Ieskaties acīs tautumeitai” // Kultūras Diena, 29.11.2018.
2017g. – 2018 g. Darbs pie Granīta Mildas.
2018.g. Granīta Milda. Granīts, 98,5x35x25,5 cm
2018.g. Ģipša modelis darbam Milda tuvplānā
2018.g. Skulptūras segmenti pēc CNC frēzēšanas
2018 g. Poliuretāna aizsargpārklājums un krāsošana
2018.g. Milda tuvplānā. Poliuretāns, 230x150x20 cm
2018.g. Mildas vainadziņš. Bronza.
‘’Konceptuāli noslēpumainākais no darbiem ir gaisā iekārtais, bronzā atlietais vainags. Tas kā kroņlukturis levitē telpā līdzās videocilpai Meklējot Mildu, ko filmējusi … Alise Sondore, kadros miksējot antīkās un klasiskās tēlniecības elementus ar sev līdzās dzīvojošu meiteņu sejas aprisēm. Tā izstādē antropoloģiski interesanti tiek risināti tēla/modeļa transformācijas jautājumi, nekādas konkrētas atbildes gan nesniedzot. Ideālais latviešu sievietes galvaskauss paliek guļam zemes klēpī, nācijas apziņā vai tomēr katru dienu redzams mums apkārt līdzcilvēku veidolā. Izstādē ikviens no mums var piemērot savas galvas aprises un piederības sajūtu šķietami bezpersoniskam tautumeitas vainagam.’’
AIGA DZALBE
“Ieskaties acīs tautumeitai” // Kultūras Diena, 29.11.2018.
Skats no izstādes atklāšanās kopa ar grupu Tautumeitas.
Video